Pavasarī, pirms trīs gadiem, Popes kalnā satikās spīganas. Divas no Popes, divas no Liepājas. Un lēma augusta pilnmēnesī tolaik vēl aizaugušajā brīvdabas estrādē vērt VĀRTUS. Dziesminieku VĀRTUS Kurzemē. Un tā arī notika – tautā pazīstami un arī mazāk zināmi dziesminieki ceturtdienas, 2016. gada 18. augusta, vakarā atvēra sevi notikšanai, kurai arī turpmākajos gados būs vēlēts Popes kalnā pulcēt ļaudis.
"Kāpnes ir apsūnojušas gluži kā šis laiks," - viņa nodomāja, skatienam slīdot pāri Popes muižas gala sienā manāmajām aizmūrēto durvju aprisēm. Aizverot acis, sapnis atkal kļuva dzīvs: veranda, smalkie pirksti pieskaras taustiņiem un spēlē... spēlē, spēlē un spēlē. Tēvs stāv pie loga un klausās. Pienāk māsas un apsēžas blakus. Četru rokas spēlē... spēlē, spēlē un spēlē.
2018. gada augusts
Trešajos VĀRTOS Lielvārdē dzīvojošās mākslinieces Santagoras zīmētā VĀRTU zvaigzne pārvērtusies rotā. Arī manā saujā guļ mākslinieka Aivara Vamža darināts brīnums. Ņemu to, ieveru vilnas pavedienā un, uzvilkusi siltu džemperi, kāpju kalnā. Lai arī līst, šurp uz Popi brauc fotogrāfe Santa Atte. Senākajā muižas celtnē – medību namiņā – bildēsim rakstnieces Lauras Vinogradovas Popei veltītā stāstu krājuma vāku. Katarse – vērojot notiekošo. Ēkā, kura padomju gados paguvusi būt gan kapliča, gan kartupeļu pagrabs, uz pirkstu galiem dejo meitene. MADE by POPE, HOPE and LOVE.
2018. gada oktobris
Gari svēruši un mērījuši, pēdējā brīdī ar biedrības “Popes muiža” kolēģiem – Daci, Imantu un Mārtiņu – pieņemam impulsīvu lēmumu ozolu birzi ar 2015. gada rudenī popiņu sēto zīļu stādiem veidot blakus estrādei. Iztēlē jau uzzīmējam ainu, ka turp varētu pārvietot arī lielo akmeni, uz kura, kā vēsta vietējo nostāsti, meitas reiz pasaulē laidušas bērnus. Ierakstu to arī preses relīzē un… sākas. Par svētakmens iespējamo pārvietošanu spriež ne tikai vietējie, savā redzējumā dalās arī tālāki Popes kalna draugi. Ar vieniem domas sapas, – tā ir izjūta, ka arī mūsdienās drīkstam un spējam radīt sakrālas vietas. Izjūta, ka akmenim, kurš pēc “Kurzemes loka” veiktajiem darbiem guļ dubļos tieši zem elektrolīnijām, varam dot jaunu dzīvi. Otri vaicā, vai mums nav bail no seno burvju lāstiem. Uzrunājam vienu no Latvijas lielākajām būvkompānijām. Viņi sola apdomāt, vai akmens pārvietošana maz tehniski iespējama, un mēs nolemjam ļauties. Ja akmenim būs lemts pārcelties, tas notiks. Tad, kad tam būs jānotiek.
2018. gada decembris
Nauda. Mūsu mutēs tā atkal un vēlreiz tiek saukta par šķērsli, lai kaut kas notiktu. Idejai savākt pa mazumiņam no Ventspils novada pašvaldības un mūspuses uzņēmējiem, lai būtu pietiekami Lauras Vinogradovas “Lāču kalna” izdošanai, jāturpinās 2019. gadā. Bet izjūtas saka – šogad. Piezvanu vienam no festivāla VĀRTI lielākajiem atbalstītājiem – Popē dzimušajam uzņēmējam Viesturam Tīlem. Viņa “jā” nozīmē dažu dienu laikā sagatavotu maketu un grāmatas atvēršanas svētkus Popes muižā Otrajos Ziemassvētkos. Ar ieņēmumiem no grāmatas pārdošanas reiz vērsim Saullēkta durvis – atjaunosim padomju gados aizmūrēto Popes muižas austrumu ieeju.
2019. gada janvāris
Pope, VĀRTI februāra sākumā pošas uz Rīgu, uz starptautisko izstādi – gadatirgu “Balttour”. Sūtu Dacei foto ar hipijbusiņu, sakot, ka mazā meita ar to vien spēlējas. Dace atbild: “Mana Anna ar’!” Saulespuķe no Santagoras zīmētā un mūsu izdotā 2015. gada indiāņu kalendāra “Viss ir viens” datorgrafiķa Aigara Milča prasmīgajās rokās sakūst ar hipijbusiņu un vārdspēli POPE. HOPE. LOVE. Vēl nenojaušam, ka ceturtajos VĀRTOS tas viss kļūs dzīvs pa īstam – koncerta vadītāju, dziesminieku tērpos, festivāla vidē un mūsu sirdīs. #atbrauciemīlēties
2019. gada aprīlis
Atzīstos, martā pa īstam dusmojos uz plāngriezi, kas neļāva Teātra dienā tikt līdz Liepājai, lai klātienē izrādē “Meklējam aktierus!” dzirdētu Maijas “Spēļu vilciņu”. Tomēr tad, kad 30. aprīļa vakarā visas trīs VĀRTU spīganas esam Liepājas teātra zālē un klausāmies ceturtajā, esmu mierā ar dzīvi. Aktieru pašu radītā koncertstāsta papildizrāde izpārdota līdz pēdējam beņķim. Laimīgs, domāju, ir arī Liepājas teātra direktors, – rudenī izsludinātas jaunas papildizrādes.
2019. gada maijs
Kopš februāra esmu auklējusi sevī domu par VĀRTU videostāstiem. Priecīgs ir mirklis, kad mūsu gatavotos sižetus savā ēterā piekrīt izvietot kanāla Re:TV vadība. Lai arī reklāmas budžets šogad ir lielāks nekā jebkad, savos izmēros tas joprojām ir mazs.
Kādu dienu paskatos uz savām sarkanajām vasaras sandalēm, uz kurām lasāms Yoko Ono vārds, un domās atgriežos ziemā. Dienā, kad parādījām Liepājas spīganām izstādei “Balttour” sagatavotos dizainus, Maija, neko nezinādama par VĀRTU hipijautobusu, bija klausījusies Vudstokas festivāla repertuāru, arī Džona Lenona “Imagine”. Atceroties Maijas teikto, dzimst ideja nofilmēt Lenona dziesmas videoklipa Popes versiju. Dacei doma patīk, un ātri vien tiekam līdz vīzijai, ka pa Popi varētu pastaigāties divi mūziķi no Austarsbērnu lielās ģimenes – Simona Rača un Jānis Rūcis. Viņi piekrīt, noliekam filmēšanas datumu – 2019. gada 17. jūnijs. Apskatos kalendārā – pilnmēness. Tikām Maija, kuģīša “HippoCampus” kapteiņa Daiņa Brieža aicināta, atbrauc muzicēt Piektdienas vakara pastaigā Ventspilī. Uz koncertu atnāk arī ventspilniece Elīza Znotiņa, kura pēcāk mums uzraksta sociālajā vietnē Facebook, sakot paldies par VĀRTIEM. Apmeklējot, gaidot. Savukārt mēs, uzzinājušas, ka arī Elīza raksta un izpilda dziesmas un viņas repertuārā ir arī Lenona “Imagine”, aicinām viņu kāpt uz skatuves Popē 26. jūlija vakarā – atjaunotās estrādes atklāšanas svētkos (tobrīd vēl nezinām, ka estrādes atklāšana notiks pusotru mēnesi vēlāk ar grupu “Pērkons” ).
2019. gada jūnijs
Inese mani pieskata – vēl neesot nomainīta informācija Biļešu paradīzes VĀRTU profilā, mājas lapā labojams tas un tas. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par viņas modro un nianses tverošo aci. Skaņojam Austrasbērnu meistarklašu lietas. Popē nedēļu pirms VĀRTIEM atkal uz radošajām meistarklasēm saspietos ne vien brīvprātīgie palīgi, bet arī trīsdesmit mūziķi no visas Latvijas, kurus vienā lielumā dēvē par Austrasbērniem. Leģendārās dziesminieces Austras Pumpures audzēkņiem, ideju turpinātājiem. Tā īsti joprojām nesaprotu, kā viņai – Inesei – tas izdodas. Piesaistīt finansējumu un domubiedrus, lai radošajā telpā “Austras istaba”, Liepājā, ik mēnesi notiktu dziesminieku koncerti, Austras dzīvoklī kopā ar Dzintaru un Lauru Vītoliem – Londonā mūzikas pasaules smalkumus izstudējušiem jauniešiem, – izveidot ierakstu studiju. Auklēt mazo Eliasu. Un VĀRTIEM nākot tuvāk, arvien vairāk un vairāk laika atrast mūsu kopīgajai būšanai. Tomēr šķiet, ka Inese jau man un ikvienam, kurš noskatījās ReTV demonstrētā VĀRTU stāsta sižetu ar viņu, atbildēja ar dzejnieka Viktora Kalniņa vārdiem: “Kā to dzīvi vajag dzīvot, vai to nemīlot vai mīlot?!”
2019. gada jūlijs
Vēl strādājam ar sponsoriem. Gaidām atbildes. Saruna Ventspils novada Kultūras nodaļas vadītājas kabinetā. Zanes Pamšes teiktais apstiprinās, un mirkli pirms VĀRTIEM saprotam, ka estrādē netiksim. Lietus, kalna avoti, tikko iesētā zālīte un būvdarbu pieņemšanas – nodošanas darbi ir pasaulīgie iemesli tam, ka savu gliemežnīcu, savu VĀRTU skatuvi liekam pļaviņā pie muižas. Šogad dziedāsim zem ozoliem. Dace raksta literāru vēstījumu – “Kalna stāsts”. Maiju kopā ar filmēšanas komandu apciemojam Grobiņas baznīcā, kur notiek VĀRTU noslēguma notikuma – pirmatskaņojuma “Laika šūpoles” – mēģinājums. Pirms tam uz mirkli aizskrienam līdz Priekulei – rotkaļa Aivara Vamža darbnīcai, kurā top šā gada VĀRTU rotas “Domāšanas saullēkts”. Zīmītes skices autore atkal ir Lielvārdē dzīvojošā Santagora.
Un tad jau nāk VĀRTI. Satikšanās. Būšana. Vēršana. Darbi. Stress. Šķietami labi attīstītā multidimensionālā uztvere netur slodzi. Notiekošo reģistrē un sijā kādas maņas, kurām ar apzināto prātu ir visai attālas attiecības. Kosmoss.
Visa pasaule ir saplaukusi ķiršu ziedos. Visur, visur zied sakura un zaļā zālē pienenes. Ir gaiši zilas debesis. Mūks ir pārtraucis spēlēt, skatās uz mums un laimīgi smejas. Man sāk traki dauzīties sirds. (…) Es paveru savu plaukstu un no tās izlido taurenis. Redzu tauriņus arī no jūsu plaukstām lidojam. Viss gaiss vienos tauriņos – mūsu sapņos – dzīvos.
Ilze Meiere