Latvija esot kultūras un mākslas piesātināta. Tam nevar nepiekrist. Gandrīz katrā sevi cienošā Latvijas pilsētā ir sava koncertzāle. Daudzām pat akustiskās. Vasaras nedēļu nogales ir piesātinātas ar dažādiem festivāliem, bet katrs mazākais Latvijas pagasts aizvien turas pie sava kultūras jeb tautas nama.
Vai tas nozīmē, ka Latvija ir kultūras un mākslas pārsātināta? Iespējams. Iespējams, ka notikumi, kuros kļūsti tikai par patērētāju, kurš dodas baudīt mākslu tikai tādēļ, lai palaistu prātu ganībās vai arī, lai apliecinātu savu statusu, “zīmējoties” ekspertu augsti novērtētos koncertos ar šampanieša vai laba konjaka glāzi rokās, bet pēc tam dzeltenās preses foto galerijās, rada arī bezjēdzīgu piesātinājumu.
Taču tai pat laikā Latvija ir bagāta ar kultūras notikumiem, kuri iespējami tikai tādēļ, ka tajos cilvēki līdzdarbojas dēļ entuziasma, savas vietas, valsts, līdzcilvēku mīlestības. Un šādi notikumi vairo tautas radošumu, līdzatbildību un dod Dvēseles spēku. Tādi notikumi neļauj iegrimt patērētāju kultūrā. Pateicoties tādiem notikumiem Latvijas nācija var cerēt uz nākotni. Īpaši būtiski šādi notikumi ir Latvijas reģioniem. Arī Popei – vienam no Latvijas pagastiem Ventspils pilsētas pievārtē. Vietai, kur senas liepu alejas uzved Kalnā. Kalnā, kur pagātne dziedina nākotni, šodiena godina vakardienu, bet rītdiena iedvesmo tagadni.
Arī Popei ir savas koncertzāles. Pat vairākas. Senais kuršu pilskalns, Popes estrāde – dabas un cilvēka kopdarbā radīts amfiteātris, Popes muižas zāle un vecais Zirgu stallis. Kā apliecinājuši tie gadi, kuros norisinājušies festivāla VĀRTI notikumi, katrai no šim vietām ir sava, pavisam atšķirīga noskaņa, katra no vietām savā īpašajā valoda runā ar klausītājiem un māksliniekiem. Bet galvenais, ka katrai no šīm vietām ir ko teikt un dot gan tiem, kuri klausās, gan tiem, kuri atbrauc ieklausīties. Tā kopā ar māksliniekiem, finansiālajiem atbalstītājiem, vietējiem iedzīvotājiem un tiem, kuri atbrauc piedalīties darbos, izdevies radīt trīs dienu notikumu pēc kura paliek ne vien izdzertas šampanieša, konjaka vai vīna glāzes, nomīdīta pļava vai “atzīmēšanās” attēls sociālo tīklu kontā, bet gan nospiedums Dvēselē. Tāds nospiedums, kas liek domāt, pārdomāt un jau prom braucot domās kārtot nākamo ceļa somu un teikt: tiekamies nākamgad! Tad arī mēs, festivāla rīkotāji, neskatoties uz visām ķibelēm un grūtībām, kas ir katra liela vai maza festivāla neizbēgama sastāvdaļa un, kas nenoliedzami ir ceļš, kas ļauj augt un pilnveidoties dzīves gudrībā, savā zemes un cilvēku mīlestībā, arī mums liek atbildēt ar to pašu. Noteikti tiksimies!
Tieši šie vārdi un apjausma, ka šis notikums ir vajadzīgs cilvēkiem, dod motivāciju domāt, plānot, klauvēt pie atbalstītāju durvīm, lai varētu turpināt. Tādēļ turpinošs paldies ikvienam, kas palīdz ar to, kas tam padodas, lai kopā mums izdotos. Ja turpinās šādi notikumi, turpinās Latvija, turpinās mūsu tradīcijas un turpinās tā stīga uz kuras uzskaņo Imanta Kalniņa mūzika, Austriņas balss, Vika un Kurzemes dzejnieka Olafa Gūtmaņa ceļa vārdi.
Sirsnībā un pateicībā par to, kas bijis un kam vēl lemts turpināties Popē un VĀRTOS,
Dace