Nebeidzu brīnīties par to, kā iekārtota pasaule. Cik ļoti Dievs, augstākais saprāts, Visums vai “sauc, kā gribi” spēj lietas tā sakārtot, ka viss notiek īstajā laikā un vietā. Tā satiekas cilvēki, kuriem ir jāsatiekas. Arī satikšanās vieta nav nejauši izvēlēta.
Šobrīd Austrasbērnu sarunās jau pavisam dabiski iegūlies vārds “Pope”. Kas tagad pašsaprotams, pirms dažiem gadiem – nevienam no mums nezināms.
Austrasbērni jau divus gadus Popē pirms festivāla VĀRTI satiekas radošajā nedēļā, lai kopā sagatavotu koncertprogrammu. Vai pareizāk – lai kopā būtu, lai ieelpotu dziesmas vienā elpā. Un dotu iespēju turpināties Austrasbērnu kustībai, nevis tikai saglabājoties, bet arī krietni attīstoties. Ja šogad vēl gaisos lidinājās jautājums – vai tiksimies Popē, tad par nākamo gadu ir tikai viens jautājums – kad!?
Visvairāk pateicību pelnījušas lietas, kas kļuvušas pašsaprotamas. Tajās ir milzu vērtība – paļaušanās, uzticēšanās, drošības sajūta. Paldies Popei par to, ka tā mūs, Austrasbērnus, ir uzņēmusi atplestām rokām un vēl plašākām sirdīm. Paldies par naktsmājām, paldies par brangu ēdināšanu, paldies visiem, kuri iesaistījās šīs praktiskās pasaules kārtošanā, lai apmēram 30 Austrasbērni varētu būt kā putni gaisos, atļaujoties vienu nedēļu gadā domāt tikai par savu visskaistāko dziesmu. Paldies par vidi, paldies par to, kas nu jau kļuvis pašsaprotams. Tas tāds nav. Tas ir kas brīnišķīgs, ka mēs, Austrasbērni, un Pope esam satikušies. Pope, Tu esi brīnumaina!
Inese
Attēlā: 2019. gada radošajā nedēļā Popē sagatavotā koncertprogramma - komponista Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieka Viktora Kalniņa vārdiem - izskan Dikļos kopā ar Viku š.g. 28. septembrī.
Foto: Eduards Dzelme