Oktobrī biedrības “Popes muiža” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vašuks tikās ar Lauku atbalsta dienesta ļaudīm, atrādot par piešķirto finansējumu izgatavotos solus. Kopš vasaras vidus, kad uz tiem gaidīti jutās festivāla VĀRTI apmeklētāji un radošajā nedēļā – Austrasbērni, Popes ļaudis paguvuši laipni uzņemt ne vienu vien viesi. Klusi un bez lielas publicitātes aizvadīto trīs gadu laikā sarūpētā infrastruktūra – skatuves, soli, gaismekļi un nojumes, tāpat kā atjaunotās skatītāju vietas estrādē, talkās izkoptais parks un vecais pilskalns, jaunie muižas ēku jumti un citas liecības, ir daudzu ļaužu kopdarbs. Sirsnīgs paldies par katru lielu un mazu darbu ikvienam!
Priekš manis, nenoliedzami, vislielāko sajūtu intensitāti rada mākslinieku un Popes kalna, šejienes ļaužu satikšanās. Un tas, kas abās pusēs rodas un notiek pēc tam. Mirklis pirms soliem, mirklis pirms estrādes atdzimšanas, mirklis pirms atvērsies Saullēkta durvis. Arī mirkļi pirms koncertiem.
Mūks no Ukrainas, kurš aizvadītajos VĀRTOS ar shakuchi flautas starpniecību klātesošajiem ļāva piedzīvot senus dzen budisma stāstus par zemi, debesu lauvu, elpu un izelpu (kultūras žurnaliste Anda Buševica: “Apbrīnojami iejūsminošs koncerts! Priekš manis šī festivāla virsotne! Cilvēks un viņa elpa bambusa tukšumā ir mans jaunākais atklājums.”), pirmo reizi satiekoties ar veco pilskalnu – atrada tur kādu sev īpašu, gana retu sēni. Noliecies pēc tās, viņš savam draugam – tējas ceremonijas meistaram Jurijam Podusovam – nočukstēja: “Es zināju, es jutu, ka kaut kas tāds būs…”
Aizpērn, gatavojoties koncertam un meklējot mūziķus, ar kuriem kopā izpildīt savu stāstu “Zīmējumi debesīs”, izcilais saksofonists Artis Gāga sazvanīja ģitāras virtuozu Robertu Dinteru. Tikuši līdz datumam, abi saprata, ka sadarbība visticamāk nebūs iespējama – Robertam datums jau aizrunāts muzicēšanai kopā ar Liepājas teātra dziedošajiem aktieriem grāmatas atvēršanas svētkos. Uz Arta Gāgas jautājumu par iespēju pagūt gan tur, gan tur, Roberts Dinters atbildējis aptuveni tā: “Nez vai, jo notikums plānojas attālā vietā Ziemeļkurzemē, Popē.” Artis smējies, sakot, ka “Zīmējumi debesīs” gleznojami tieši turpat.
Vasarā ar ģimeni esot Igaunijā, izbrīvēju vakaru, lai ar interneta tiešraides starpniecību (Facebook profils “Dziesmu vakari”) pabūtu latvju sētā “Pūcītes” Rīgā. Zināju, ka namatēva Imanta Parādnieka ielūgti, dziesmu ciklu ar Maijas Kalniņas vārdiem izdziedās Kārlis Būmeisters un grupa “Matters”. Zināju, ka pirmatskaņojumu piedzīvos Zandas Štrausas komponētā “Kamēr” ar Maijas liriku. Nezināju, ka atkal skanēs dzejnieka Olafa Gūtmaņa “Ragana”, kuras mūzika Maijai piedzima uz pirmajiem VĀRTIEM.
Šī gada pirmajā septembrī klajā nācis Roberta Dintera un viņa drauga un grupas “Nejauši” biedra Valda Skareviča mini albums “01.01”. Mūziķi albumu raksturo: “Tā ir vienošanās sadursmē ar Maijas Kalniņas grāmatas “Adrese – tepat blakus” sevi īpaši uzrunājošām šķautnēm. Sadursmē, kuras pamatā ir papildināšanas, saplūšanas, iziršas un atkalsatikšanās nosacījumi ar virsnosacījumu – pagaismot.” Albumā dzirdama arī dzejnieces balss. Mūzika pirmo reizi atskaņota festivālā VĀRTI 2018. gadā.
Ceļā uz savu autordziesmu albumu “21. gadsimta SPĒKA DZIESMAS” ir arī Austrasbērni. Augustā pēc koncerta Austras istabā Liepājas ierakstu studijā notika radošajā nedēļā kopīgi sacerētās dziesmas “Tā viegli, gaiši un vienkārši” ieraksts.
Vietrades guru Jāņa Ķīnesta aicināta, Liepājā 26. septembrī notikušajā Sociālo inovāciju forumā pirmo reizi plašākai publikai par Popes un VĀRTU procesiem stāstīja Dace Vašuka.
Līdz šim nav bijuši VĀRTI bez gaidībām. Esam sagaidījušas ierodamies Junu, Amēliju, Eliasu, Leo un pavisam tikko – Elīzu, kura piedzima naktī pirms sava tēta Dzintara Vītola pirmā lielā solokoncerta kultūras namā “Wiktorija” Liepājā.
Ar datorgrafiķi Aigaru Milču strādajot pie piekto VĀRTU dizaina, Facebook lentā pamanu gleznotājas Kristīnes Kutepovas darbu “Indijas noskaņās”. Tik ļoti pamanu. Kad sazinos ar autori un VĀRTU rīkotāju vārdā lūdzu atļauju to lietot piekto VĀRTU vizuālajā komunikācijā, viņa saka: “Tas ir skats, kas paveras no Kristus meditāciju alas Indijā, netālu no Rišikešas”.
Ilze
Attēls: Kristīne Kutepova "Indijas noskaņās"