Atpakaļ

Rūta Ķergalve: tas, ko patiesi mīlu, 07.08.2016

Vārti

Rūta Ķergalve: 

Ģitāru sāku spēlēt 13 gadu vecumā, lai gan pirmos divus akordus brālis iemācija, kad vēl negāju skolā, tajā laikā mēdzu slepus iezagties brāļa istabā, kad viņa nebija mājās, lai trinkšķinātu instrumentu, kuram stingri bija aizliegts pieskarties. Kad sāku apgūt ģitārspēli, radās velme izveidot muzikālu apvienību, bijām četras meitenes, visas dziedāja un divas spēlējām ģitāras, rakstījām un izpildījām savas dziesmas, sekoja pirmie koncerti Kuldīgā. Grupas sastāvs mainījās, mainījās nosaukumi, repertuārs. Kodols, kurā biju kopā ar talantīgo Zani Aišpuri, kas šobrīd sevi lieliski pierāda džeza mūzikā spēlējot saksofonu, nemainījās. Mums tika sniegta burvīga iespēja koncertēt kopā ar Austru Pumpuri un austrasbērniem, piedalīties dažādos folkfestivālos, koncertos. Lai gan šobrīd aktīva muzicēšana kopā nenotiek, jaunas idejas par kopdarbību ir. Uzsākot studijas Rīgā, izveidojās muzikāla apvienība ar nosaukumu „Marko Spēlē Flautu”, koncertējam dažādos pasakumos Rīgā. Piedalījāmies mūzikas un mākslas festivāla Bildes, kur muzicējam kopā ar Normundu Rutuli. Paralēli muzicēju kopā ar basģitāristu Raiti Neitālu, ar kuru sadarbība aktīvi turpinās arī šodien. Arī „Marko Spēlē Flautu” sastāvs mainījās. Šobrīd notiek jaunu ideju radīšana un apstrādāšana, taču līdz klausītājiem jaunais materiāls diemžēl vēl nav nonācis. Šobrīd mācos Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Akadēmijā par mūzikas skolotāju ar specializāciju džeza vokālā. Varu droši teikt, ka tas, ko patiesi mīlu, ir kļuvis par manu nodarbošanos.  Turpinu radīt jaunus skaņdarbus un koncertēt.

Agrāk uzskatīju, ka dziesmu radīšanai nepieciešama iedvesma, ir jāgaida, kad idejas atnāks pašas. Taču šobrīd uzskatu, ka, lai radītu kaut ko jaunu, tas vienkārši ir jādara, viss atkarīgs no laika un enerģijas resursiem, jo vairāk un biežāk raksti, jo vairak labo ideju rodas. Un ja kādu reizi nesanāk, šķietami ne tik labās idejas vajag saglabāt. Kādā brīdī šī ideja būs tik iederīga un vajadzīga kā neviena cita. Dziesmu teksti visbiežāk rodas vai nu vienlaicīgi ar mūziku, vai nedaudz pēc tam. Idejas dziesmām vislabāk rodas, kad ir tāds nedaudz vienmuļš stāvoklis, it kā nekas nenotiek, bet tieši tad visspēcīgāk var sajust vēlmi pēc kaut kā jauna.