Vai pareizi saprotu, ka dziesminieku vidē esi mazliet netipisks, jo esi profesionāls komponists?
Nepareizi. Esmu pašizglītojies kompozīcijas gudrībās un meties tās labirintos…
Kā pie Tevis atnāk dziesmas?
Tas ir ļoti intīms jautājums un process. Ir dažādi. Lielākoties tās top ar jau uzrakstītu dzeju (ne manu), bet šad un tad dziesmas rodas ar maniem vārdiem. Man ir nepieciešama telpa (ne vienmēr fiziskā izpausmē), kurā varu iegrimt nepieciešamo izjūtu ģenerēšanai. Un tad caur izjūtām – mēdz rasties arī dziesma.
Trešajos VĀRTOS piedzima koncertprogramma ar Maijas Kalniņas tekstiem, kurā ir arī Tavas divas dziesmas. Kā ir tās dzirdēt citu izpildījumā, aranžētas?
Tas nu gan man bija pirmo reizi! Un kā vēl bija! Esmu tik ļoti pateicīgs izpildītājiem – gan instrumentālistiem, gan vokālistiem, gan Normundam Kalniņam par aranžijām. Tas bija pārdzīvojums līdz sirds dziļumiem.
Kāpēc dziesminieku notikumi ir vajadzīgi, kāpēc pats tajos labprāt piedalies?
Tas ir būt brīvam ar savējiem, būt dzīvam starp savējiem. Varbūt arī tāpēc, ka koncerta laikā kā pievienoto vērtību vari vērot tauriņu deju, ieklausīties sevī un tvert dzīves rāmo ritumu… Varbūt tāpēc, ka Dievs tevi mīl un tu esi mīlestības pilns…
pieskāries
debesīm
es plaukstošs varēšu lidot uz mājām
un piekļauties tavām mīļām krūtīm
un kad rīts
kailus glāstīs mūs
piepildīsies zvaigžņu grāmatā rakstītais
sāpju un mīlas avots mūžam neizžūs
zaudējis
sapni par dzīvību
pacelšos spārnos un debesīs ietriekšos
… tavos glāstos radīšu pasaules svētību
pieskaries man
silti kā saules riets…
Jautāja: Ilze Meiere, foto: Kristīne Locika