Atpakaļ

Ilze Kovere: Man patīk būt notikumu epicentrā, 11.11.2019

Vārti

Kā kļuvi par Austrasbērnu un kamdēļ joprojām tāda esi?

Ticu lietu un notikumu likumsakarībām, reizēm pat to neizbēgamībai. Cilvēks veda pie cilvēka, notikums – pie notikuma. Vispirms iepazinu Imanta Kalniņa dziesmas, tad uzzināju par Austru Pumpuri. Kopš mana pirmā Austrasdienu koncerta neatkarīgajā teātrī “Kabata”, zināju, ka pēc gada atkal meklēšu šos cilvēkus un notikumu. Nākamajās Austrasdienās, būdama studente, lavījos jau uz mēģinājuma laiku, lai uz koncertu tieku bez maksas. Tā tas kopš 1997. gada turpinājās gadiem  –  dziedāju un dzīvoju visam līdzi, mācījos, ko nezināju, līdz 2009. gadā Rucavas folkloras nometnē pie mums uz sadziedāšanu atbrauca pati Austra. Nākamā gada vasarā es jau piedalījos Austrasbērnu nometnē, apgūstot repertuāru, kuru rudenī  – Austras 80 gadu dzimšanas dienai veltītajos koncertos, spēlējām.

Festivālā VĀRTI un arī citos dziesminieku pasākumos Tu iesaisties arī rīkošanas darbos.

Kā gan citādi!? Dziesminieku pasaule man ir kā otra ģimene. Turklāt man vienmēr ir paticis būt notikumu epicentrā, reizēm pat vairāk aiz skatuves kā uz tās. Patīk rūpēties, lai viss notiek raiti, lai priecīgi ir gan tie, kas dalās savās dziesmās, gan klausītāji!

Dziesminieks ir tas, kas savā mūzikā neprot melot, tā ir liela vērtība: process, kurā ir sirds pret sirdi. 

Jautāja: Ilze Meiere, foto: no personīgā arhīva.