Aiz aizlaikiem un tālāk vēl aiz tiem,
uz laipas ezerā, kam nebija vēl vārda, -
es dziedāju. Tu meti sienu zārdā.
Es kūru uguni un sildīju tev tēju.
Tu piedzimi.
Es piedzimt nepaspēju.
Krīt zvaigzne atpakaļ
iz zemes - debesjumā.
Un labība dzen asnu
dziļi, dziļi zemē,
līdz iemācīšos es
par sevi sev - es derēt.
Dzeja: Maija Kalniņa.
Foto: Dace Vasuka.
Porcelāns: Ilma Strazdiņa.