Svētdien Liepājā, kultūras namā Wiktorija tiešsasites un klātienes koncertos pirmatskaņojumu piedzīvos Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu koncertstāsts I am fine.
Aktīva rosība pie ieceres sākta šogad, apaļus desmit pēc Mārtiņa aizlidošanas. Tomēr «I am fine» sākumi, kā saka koncertstāsta režisore, mūziķe Maija Kalniņa, bijuši vairāki: «Viens sākums varētu būt tajā brīdī, kad es nomainu skolu un aizeju mācīties uz Aizputes vidusskolu. Vēl viens ir tajā zīmītē, kas ir piesprausta pie stundu saraksta, kurā mūs aicina mācīties ģitāru. Vēl viens sākums ir Mārtiņa pirmajā dziesmā Skumju putni. Tad kaut kāds sākums ir mirklī, kad Mārtiņš nomirst. Tad sākums, kad Ingars man iedod kladi. Tad daudz sākumu 10 gadu laikā pēc klades iedošanas. Tad pandēmija un vairāk laika šim. Tas viss ir tāda nepārejošā tagadne.»
Kultūras nama Wiktorija saimnieks Uldis Meļķis: «Man godīgi jāsaka, ka pirmajā brīdī man tas viss šķita nesaprotams. Burtiņi virs vārdiem kladītēs galīgi nenozīmē, ka no tā var izkost dziesmu. Tikai redzot ierakstus, kas tika izrakti kaut kur no arhīviem, tā pa īstam noticēju. Otrs etaps, kad jau redzēju savākto grupu, idejas, skices un no dienas uz dienu, no vakara uz vakaru mēģinājumus. Vienu, otro un trešo reizi sāku pieķert sevi, ka tur ir tas Mārtiņš, tur ir tas Freimanis, tas tiešām ir, ka sajūtu viņu. Tā ir tāda mistika! Interesanti, ka tie ir pirmie Mārtiņa ieraksti, kas beigu beigās tiek novesti līdz spēlējamam rezultātam kā pēdējie.»
Maija Kalniņa atzīst, ka sajūtas šobrīd esot gana sirreālas. Īberīgas, tā esot teikts savulaik Aizputē. «Cilvēki, kas skrien maratonu, – viņiem arī ir tie slavenie otrās elpas punkti. No vienas puses, gribas paildzināt, lai finišs nepienāk tik ātri. No otras, gribas atbrīvot sevi no tās spriedzes, kas krājusies. Tas, ko man ļoti gribētos, – lai pasaule uztver, ka nevienā brīdī nekoncentrējāmies uz miruša cilvēka piemiņu, bet gan uz viena dzīva cilvēka dzīvošanu,» tā Kalniņa.
Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu koncertstāstu I am fine klausītājiem piedāvās Normunds Kalniņš, Roberts Dinters, Kaspars Boroduško, Ieva Tālberga, Raitis Eleris, Māris Zīlmanis, Zanda Štrausa un Maija Kalniņa. Scenogrāfija Wiktorijas Ulda Meļķa ziņā: «Tik daudz mākslinieku uz skatuves, un neviens nav lieks. Visi ir vairāk vai mazāk saistīti ar Mārtiņu, varbūt tāpēc viņu no tik daudzām šķautnēm tur var just. Būs ekrāns, kurā mēģināšu pielikt vizuālo dziesmām klāt, redzēs, kā man vēl ies. Laika nav daudz.»
https://www.bezrindas.lv/lv/tiesraide-martina-freimana-pirmo-dziesmu-koncertstasts-i-am-fine/9870/
https://www.bezrindas.lv/lv/koncertstasts-i-am-fine-martina-freimana-pirmas-dziesmas/9871/
Avots: Freimanis joprojām dzīvs (ventasbalss.lv)
