Elīna Arbidāne:
Dziesma vienmēr bijusi ar mani. Jau agrā bērnībā mēdzu izdomāt dažādas dziesmiņas, vārdus, melodijas. Paralēli mācījos mūzikas skolā - spēlēju čellu, vēlāk - ģitāru. Līdz ar ģitārspēles apgūšanu, sāku arvien vairāk caur sevi izjust, izspēlēt, izdziedāt dziesmas, kuras īpaši daudz radās vidusskolas un augstskolas laikā. Apzināti izvēlējos citu, ar mūziku nesaistītu profesiju, jo šķita, ka mūzika tāpat vienmēr ir ar mani, manī un mazliet baidījos, ka kāds to var sabojāt. Tomēr, laikam ejot, sapratu, ka dzīve ik pa laikam piespēlē situācijas un darbus, kuros augstākā muzikālā izglītība tomēr neskādētu, tāpēc, vairākkārt iesākot un pagājušajā gadā beidzot pabeidzot, kļuvu par diplomētu mūzikas skolotāju. Tomēr sirdī man joprojām vistuvākā ir dziesma, kas ir vienkārša, sirsnīga, melodiska.