Saulei uzkāpjot debesu Everestā, skaistu virsotni sasniedza arī Popes senajā pilskalnā sanākušie ļaudis. Festivāla trijās dienās piedzīvotais saplūda ar mūziķa Kārļa Būmeistera, grupas "Matters" un dzejnieces Maijas Kalniņas koncertstāstu "Laiks mūsu ir upe", kurā pasaule un paši stāsta autori pirmoreiz vienkopus dzirdēja piecu Zemes gadu laikā kopā paveikto.
"Pilskalna koncerts bija maģisks. Gan mūzika, gan dzeja bija tik aizkustinoša, ka mani ieveda pilnīgi citā realitātē, citā laikā. Brīnumaini! Tā ir pasaule, kurā gribas būt! Dullie daukas nepazūd, dullie daukas vairojas. Mūzika, dzeja un māksla pasauli dara labāku, skaistāku un dzīvotspējīgu!" tā festivāla apmeklētāja Ilze Jermola, kura ar meitiņu Sofiju šogad VĀRTOS bija pirmoreiz.
Mūziķis Kārlis Būmeisters: "Divdesmit astoņus gadus esot uz skatuves reti nākas uz jautājumu, vai kaut ko daru pirmoreiz, atbildēt ar "jā". Jā, pirmoreiz uzstājos pilskalnā. Fantastiski. Ļoti, ļoti, ļoti skaisti!"
Koncertstāsta līdzautore un dullo dauku festivāla VĀRTI režisore Maija Kalniņa: "Šie ir tie brīži, kad nemaz, nemaz nav jautājumu - kāpēc es dzīvoju, kāpēc es esmu. Laiks ir manī piepildījies. Es atkal no jauna zinu - kā!"
Iet Dullais Dauka projām?
Vai tomēr dodas šurp?
Rau, māsiņ, ievas ziedēt pošas.
Zied rudzupuķes.
Jau kastanis met lapas.
Re, māsiņ! Snieg!
Mēs esam piederošas
Gan ziediem tiem, gan lapām.
Mēs esam piederošas
Gan vētrā iet. Gan rimt.
Iet Dullais Dauka bojā?
Vai tomēr viņš iet dzimt...
/Maija Kalniņa/