Agita Draguna:
Šķiet, esmu periodiski domājusi dzejā, cik vien sevi atceros - precīzāk būtu teikt, ka tieši šādā formā ar mani pašu runā mana iekšējā balss, bet es tajā godprātīgi ieklausos un tikai nedaudz reizēm pierediģēju vai piecenzēju galarezultātu :) Atbildes uz neatbildamiem jautājumiem jau vispār parasti ir izsakāmas tikai dzejā vai dziesmā. Man mēdz būt ilgi periodi, kad gadiem neuzrakstu vispār ne rindiņas (es ar to pat lepojos), jo rakstu tad, kad tiešām ir, ko teikt, kad pasaule smaržo un ir tik pilnskanīga, ka prieks tādu dāvināt citiem. Un vienlīdz svarīgs ar pašu sakāmo ir arī adresāts - vai man ir, kam šo savu sakāmo teikt (jo bez tā taču var mierīgi ļaut domām nākt un iet), vai ir tie savējie, kurus ceru sasaukt ar savu balsi - un tieši starp dziesminiekiem esmu tos atradusi, vissiltākais paldies tiem, kuri manus vārdus jau izdzied savās dziesmās. Līdz šim man iznākuši divi dzejas krājumi 'Līdzsvara robežas' (1999) un 'Prāts' (2004), iestudētas četras manas lugas, dzeja, atdzeja, dramaturģija, proza un publicistika bijusi lasāma kultūras presē, esmu Rakstnieku savienības biedre, arī pati esmu organizējusi dažādus dzejas un dziesminieku pasākumus.
Foto autore: Māra Grigorevska