Zanda Štrausa:
Manu dziesmu nav daudz, dažas laika gaitā izgaisušas, dažas dzīvo savu dzīvi kaut kur izplatījumā, dažas tiek dziedātas vēl šobaltdien, visas ar iemīlētiem dzejnieku vārdiem. Kad daudz lasīju dzejoļus, daži ieskanējās melodijās, kuras tad arī izdziedāju. Šobrīd dzeju tik pat kā nelasu, laikam tāpēc melodijas iet pie citiem.
Pa kādai melodijai bērnu dziesmiņās, ar draiskiem tekstiem ieskanas arī tagad, manās mūzikas stundās, bet tā kā tās nepieturu, tad jau nākamā reizē skan cita.
Mana dziesma šobrīd ir tā, ko iemīļoju un jūtu kā savu, kad dziedu, uz to brīdi. Viņa ir mana…
Īsti nezinu vai atbilstu šim cildinātajam, peltajam, izsmietajam, godātajam, brīžam nenovērtētajam, brīžam pārvērtētajam nosaukumam – Dziesminieks, bet ja tas ir cilvēks, kurš dziedot top laimīgs, tad es esmu Dziesminieks…