Viena no VĀRTU vērējām DAGNIJA DRUNGILA
(attēlā - no kreisās):
“Ceļš ir darbības vārds,” tā savā nule iznākušajā un Dullo dauku festivāla VĀRTI ieskaņā atklātajā grāmatā “Adrese - tepat blakus” raksta viena no šī festivāla organizatorēm Maija Kalniņa, tādējādi uzsverot ceļa iešanas procesa un piedzīvošanas nozīmi. Līdzīgi ir ar pašu festivālu: VĀRTI arī ir darbības vārds un katrs vārtu vērējs, katrs festivāla tapšanā un norisē iesaistītais, līdz VĀRTIEM nonāk pa savu ceļu. Man šis bija pirmais VĀRTU vērums.
Nedēļa pirms Dullo dauku festivāla atklāšanas paiet “Austras zīmē” ar Austrasbērnu radošo nometni Popes muižā. Visu šo laiku man mīļā Liepāja un tuvais Popes kalns kā divas upes plūst, līdz satek vienā. Gaišo prieku gan iztramda uguns gailis lielajā kaimiņpurvā un Popes muižas pārvaldnieka namā. Darāmo darbu ritumu un upes plūdumu tas neapstādina, bet kontrastējošu kontekstu festivālam gan dod (un pasaules uztveres stīgām tinumu noplēš).
Pēdējie metri līdz “tūliņ viss sāksies” ir elpu aizraujoši! Kalns klusi zum kā bišu strops, kamēr sāk skanēt! Un brīnišķīgi skan gan senajā Popes muižas Zirgu stallī, gan pilskalnā, gan Popes muižas dārzā, zālē un pat gaiteņos. Popes estrādē skaņu viļņi rezonē skatītājos un pilnībā uztverami vien pašā estrādes augšā - fon Bēru ģimenes kapos (skaņu savaldīšana būs viens no estrādes atjaunošanas izaicinošākajiem uzdevumiem). Bet galvenais - cilvēki vēruši VĀRTUS, - līdz atvēruši paši sevi un ļaujas Popes kalna skanējumam, lai beigās kā liela straume savos ceļos aizplūstu. Ir, tiešām ir vērts Popes kalnā kāpt, VĀRTUS vērt un savas stīgas skaņot! Tiekamies jau nākamajos dullo dauku darbos un VĀRTU vēršanās !