Liels paldies par iespēju piedalīties Austrasbērnu nometnē! Tā bija necerēta un ļoti, ļoti vērtīga nedēļa šīs vasaras dzīvē! Tā bija iespēja nedēļu no vietas savu lielāko daļu uzmanības veltīt ģitārspēlei un visam, kas ar to saistīts! Gan iemācīties jaunas, skaistas dziesmas, gan gūst vērtīgus padomus gan dziedāšanā, gan spēlēšanā no zinošākiem kolēģiem. Man kā iesācējam ģitārspēlē šī nedēļa nesa tiešām redzamu progresu! Mēģinājumi katru dienu vairākas stundas un koncerts nometnes noslēgumā lika ļoti mobilizēties un izdarīt to, ko ikdienā starp darbiem un mājas dzīvi noteikti nav tik viegli paveikt.
Nenovērtējama ir arī kopābūšana ar tik interesantiem cilvēkiem! Kaut arī visi mēs bijām tik dažādi, tomēr arī tik līdzīgi! Tā ir tāda, tik neaprakstāma sajūta... kā mājās, kā starp savējiem! Tas ir brīnišķīgi!
Starp dziedāšanas, spēlēšanas un vienkārši kopā būšanas prieku ļoti labs "izsitiens" bija piedalīšanās kopējā darba talkā. Darbiņš it kā nemaz nebija tik viegls, bet darot to kopā ar tik atraktīviem un asprātīgiem cilvēkiem tas padarījās nemanot! Un tā kopības sajūta! Un tas gandarījums! Ak! :)
Kad jāsāk piedzīvoto, es saprotu, kas tas nemaz nav iespējams! Tā gaisotne, kas valdīja šīs nometnes laikā, nav aprakstāma! Arī iegūtie jaunie draugi... kopīgie braucieni uz upi... vakara pastaigas pa burvīgo apkārtni... neplānotie vēlie vakara mēģinājumi... mazie vakara un nakts tusiņi... sarunas... kopīgās klusēšanas... To visu atceroties, atkal pārņem absolūtās mīlestības sajūta un vienā acs kaktiņā sāk riesties aizkustinājuma asariņa.. (bez jokiem un lišķēšanas).
Tāpēc vēlreiz - MILZĪGS PALDIES par iespēju TO piedzīvot!
Foto: Kristīne Locika