Atpakaļ

Anda Buševica: Enerģijas apmaiņā dziesminieku kustībā ir kaut kas no atmodas gadu ticības, 30.08.2016

Vēstules

Tai augusta ceturtdienā, kad pie debesīm spīdēja pilns mēness, meži virda ārā beku armādas, bet Dieviņš lēja no mākoņa ūdeni tik neatlaidīgi, it kā šo zemi no grēkiem nomazgāt gribēdams, četras spīganas Popē kūra četrus uguņus, lai atvērtu vārtus.

Šis ir aculiecinieka novērojums, garlaicīgajā un reizēm neko no lietas būtības neizsakošajā preses ziņu valodā tas būtu ietilpināms pāris vārdos: no 18. līdz 20. augustam Ventspils novada Popē pirmo reizi tika vērti dziesminieku VĀRTI Kurzemē.

VĀRTUS cēla trīs biedrības – “Popes muiža”, “Siets” un “Austras biedrība”. Atmetot oficiālos nosaukumus un pārslēdzoties personību līmenī, tās bija četras sievietes – divas dziesminieces, liepājnieces – Inese Sērdiene un Maija Kalniņa, divas ventspilnieces un vienlaikus popiņi – Ilze Meiere un Dace Vašuka.

Mani patiesi pārsteidza ceturtdienas vakara gandrīz piecas stundas garā dziesminieku lielkoncerta organizatoriskais līmenis. Dziesminieku kustība ir izaugusi no ugunskuriem, uz kuriem ielūgums tiek sūtīts ar zīli vai žubi, taču tas, ko pieredzēju ceturtdienas vakarā, bija pilnvērtīgs masu pasākums ar kārtīgu apskaņošanu, pašu popiņu rokām darinātu skatuvi, prožektoru gaismām un lāpu dzīvajām ugunīm. Cauri lietus aizkaram skanēja, ai, kā skanēja! Taču šajā jauniedibinātajā VĀRTU saietā visvairāk mani fascinēja četru spīganu spēja domāt vienlaikus racionāli – par ēdināšanu, tualetēm, informatīvajiem izdevumiem – un vienlaikus saglabāt iracionālo sajūtu, ka tas, kas šeit notiek, – tas ir rituāls, budināts divu lielu mērķu vārdā.

Vienu VĀRTU pusi vēra paši popiņi – sanākuši kopā pirms gada, viņi nodibināja biedrību ar mērķi atgriezt seno spožumu brīnišķīgajai Popes muižai – Eiropas mēroga arhitektūras piemineklim. Tāpat jau kopš pavasara tiek rīkotas talkas, lai izcirstu kokus un nokasītu sūnas Popes estrādes betona plāksnēm, kas savukārt ir padomj­laika arhitektūras zīme. Kopš neatkarības atgūšanas Popes estrāde bijusi strīdus objekts starp vietējā kolhoza īpašumu mantiniekiem, kam piederēja ēkas, un Ventspils rajonu, vēlāk – novadu, kam piederēja zeme. Kad nu beidzot īpašumtiesību jautājums 2011. gadā tika atrisināts, nekas jau nemainījās – naudas nav. Vajadzēja kādu lielu pasākumu, kas ļautu Popes iedzīvotāju tūkstotim šo vietu ieraudzīt senajā varenībā, taču estrāde jau bija tādā stāvoklī, ka te nevarēja notikt ne vērienīgi rokkoncerti, ne teātra uzvedumi. Uz dziesminieku lielkoncertu ieeja bija pret ziedojumiem, dziesminieki, viņu starpā arī profesionāli mūziķi – Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, honorāru nesaņēma, un šai nesavtīgajā enerģijas apmaiņā atkal bija kaut kas no atmodas gadu ticības.

Jo pati dziesminieku kustība ir pagājušā gadsimta 90. gadu auklējums. Tolaik gan šķita, ka pietiek vien ar to, ka dziesminiekam ir ko teikt un klausītājs ir gatavs šo vēsti tālāk nest. Sekojošā desmitgade rādīja, ka tomēr ir nepieciešams kāds impulss, pleca sajūta, un to neticami ilgā laika nogrieznī uzturēja Austra Pumpure, kuras vārdā arī nosaukta dziesminieku kustības atjaunotāja “Austras biedrība”. Patlaban dziesminieku sanākšanu – ne tikai lielo koncertu, bet arī regulāri kafejnīcās, pagalma koncertos notiekošo pasākumu – organizēšana ir pacelta tādā līmenī, ka tie klausītājiem kļūst aizvien interesantāki, un arī pašu dziesminieku skaits aug. Šķietami varētu pietikt ar vienu lielu, ik gadu notiekošu Vislatvijas dziesminieku saietu “Lielkrūzēs”, Piebalgas pusē? Viens no VĀRTU vēršanas Kurzemē mērķiem ir tikt tuvāk tiem šejieniešiem – dziesminiekiem, kurus zina tikai savējie, vienlaikus arī mudinot apzināties kādu tikai šim reģionam kopīgu garīgo identitāti. Pirms VĀRTU vēršanas tika piekodināts to uzmeklēt vai arī radīt no jauna, pārlasot piejūras ļaužu dzejnieka Olafa Gūtmaņa rindas, un bija tādi, kam no šī impulsa tapa jaunas dziesmas.

Ceturtdienas vakarā VĀRTI pārvērtās par kosmisku portālu starp zemi un debesīm, taču pati VĀRTU ideja nav piesaistīta kādai konkrētai vietai. Nākamajai sanākšanas reizei nav noteikts ne datums, ne norises vieta. VĀRTI ir radīti kā universāls instruments, kā ieskandināt un atvērt vaļā jebkuru vietu Latvijā.

 

Pārpublikācija no laikraksta "Latvijas avīze" pielikuma "Kultūrzīmes": http://www.la.lv/varti-ir-vala/

Sirsnīgs paldies autorei un redakcijai!