Cik ļaužu bija klātesoši notikušajos VĀRTOS, tik VĀRTU patiesībā - arīdzan notika. Tas nozīmē, ka notika pāris simtu dažādu VĀRTU. Pag, jūs teiksiet – bija taču tikai vieni. Viens pasākums. Viens notikums. Vieni VĀRTI. Jā, un arī tā ir tiesa.
Taču, vai Tu tiešām piedzīvoji tieši to pašu, ko es. Vai Tu smējies tieši tad, un vai raudāji tieši tad pat, kad es? Vai tā dziesma, kuru, klausoties, es baidījos elpot – tikpat neļāva elpot Tev? Vai Tu satiki tieši to pašu skudru, kura no zāles stiebra iekrita man klēpī, mirklī, kad es atgūlos zālē un klausījos Tuvplānus. Un arī es. Neredzēju pilno Mēnesi tieši tāpat kā Tu un lietus piles mani skāra pavisam citas.
Jā, vieniem un tiem pašiem VĀRTIEM cauri ejot, mēs arī katrs pats savus piedzīvojām. Katrs savus mirkļus apturējām, katrs savus palaidām vaļā. Vienus un simtus. Simtus un vienus. Un tomēr. Bez Tevis mani VĀRTI būtu citi. Bez manis – Tavi. Tāda brīnumaina matemātika un tāda brīnumaina būšana. Ja ļaujam laikam mūs panākt un piepildīties...