KALNU KRISTĀLI
"Spēks un veselums ir tajā, ka mēs atzīstam sevi un ikvienu šajā un tajā saulē tādus, kādi esam, un atceramies, ka nekas un neviens nevienam nepieder," to pateikusi Ketlīna atvēra acis un atkal sadzidēja kalna strautiņa čalas.
DZINTARS
Viņas roka iegūla Viņa rokā. Abas bija siltas. Viņi kāpa kalnā. Viņi nezināja, ko ieraudzīs. Viņi zināja tikai jūru, kalnu un silto akmeni sev plaukstā. Viss pārējais vēl būs. Šeit tagad ir viņu Mājas.
TOPĀZS
"Tavs uzdevums ir atvērt durvis. Vienkārši atver tās. Tas mainīs visu," Julianna runāja miegā, "Tava brīvība ir tava mīlestība un mīlestība ir tava brīvība". Reizēm Ketlīna šādos mirkļos apzināti māsai uzdeva jautājumus, nereti saklausot tiešas atbildes. "Kā es zināšu ceļu?" šoreiz jautājums pārsteidza viņu pašu. "Vienmēr un visur caur sirdi jutīsi..." Jūle smaidīja.
TIRKĪZS
- Kā es atcerēšos uz Zemes, ka debesis nav tikai debesīs?
- Tu neatcerēsies. Tu jutīsi. Kad celsies. Kad kritīsi. Tu jutīsi, ka debesis nav tikai virs galvas. bet arī zem tavām kājām. Tās runās ar tevi lietus pilienos. Asarās. Tās mirdzēs rasā.
BERILS
Sakura ir pienene...
2 SMARAGDI
Tas nebeigsies un nekad nav beidzies. Manas acis deg kā liesmas. Man ir ļoti dziļš saslēgums ar Mājām. Viss, kas ir apkārt, ieskaitot manu miesu, ir nebūtisks.
Ir Mājas, un ir Māju enerģijas - mīlestības - izpausme caur manām acīm.
DIMANTI
Tev var piederēt pasaules lielākais dimants.
Tev var piederēt skaistākais pasaules dimants.
Tev var piederēt visi pasaules dimanti.
Un tas ir skaisti. Tev pieder ļoti daudz. Ļoti. Daudz.
Taču, ja tev nepieder jaudīgākais no pasaules dimantiem – dzīva sirds – tev nepieder nekā.
Maija Kalniņa: ...tāda brīnumaina matemātika!
Bez Tevis mani VĀRTI būtu citi. Bez manis – Tavi. Tāda brīnumaina matemātika un tāda brīnumaina būšana. Ja ļaujam laikam mūs panākt un piepildīties...
Maija Kalniņa: Iet Dullais Dauka bojā? Vai tomēr viņš iet dzimt?
Re, māsiņ, ievas ziedēt pošas...